Svētdienas pēcpusdienā savās mājās 330 skatītāju priekšā sezonu pabeidzām ar izcīnītām sudraba medaļām Latvijas futbola 3. līgā. Finālspēlē sīvā cīņā tomēr atzinām Jura Docenko futbola skolas “Alberts” otrās komandas, ko vada bijušais Latvijas izlases pussargs Armands Zeiberliņš, pārākumu – 0:1. Debijas sezonu sākām un beidzām ar zaudējumu, bet pa vidu sakrājām 18 nezaudētu spēļu sēriju un uzvarējām 14 mačos, tostarp 12 no 14 uzvarām svinot bez ielaistiem vārtiem.

3.līgas finālspēlē tikās Centra un Ziemeļu jeb Rīgas un Vidzemes faktiski stiprākās komandas, jo albertieši pie zelta netika birokrātiskas kļūmes un tai sekojošā tehniskā zaudējuma dēļ. Rīdzinieki, rūdīti ar virkni bijušo 1. līgas spēlētāju un rezultatīvajiem uzbrucējiem Mārtiņu Veckāgānu un Jāni Pakalnu, drusku vairāk kontrolēja bumbu un uzbruka, bet reālu vārtu gūšanas situāciju bija visai maz kā pie mūsu, tā arī pretinieku vārtiem.

Mūsu labākā iespēja pirmajā puslaikā bija 13. minūtē, kad pēc teicama Linarda Pāviškas centrējuma pie brīva sitiena ar galvu no 14 metriem tika mūsu labākais snaiperis Regnārs Skujiņš, bet divas minūtes vēlāk ar izcilu iespēju atbildēja viesi, viņu labākajam bombardierim Mārtiņam Veckāgānam pretuzbrukumā izraujoties pret vārtsargu un sitot gar apakšējo stūri. Pirmā puslaika beigās Veckāgāns tomēr guva savus 21. vārtus sezonā. “Alberts-2” izmantoja stūra sitienu, kapteinim Fricim Rodertam raidot bumbu pāri aizsargiem un vārtsargam un Veckāgānam pie tālā staba pārbakstot apaļo priekšmetu pāri vārtu līnijai – 1:0 viesu labā.

Sīva spēle ar pretinieku mazu pārsvaru un lērumu spēka divcīņu turpinājās arī pēc pārtraukuma, bet otrā puslaika vidū “Alberta-2” pretuzbrukumā notika negaidīts pavērsiens – vārtsargs Ritvars Dalbiņš ārpus soda laukuma aizķeksēja pretinieku un tika noraidīts. Arī mazākumā cīņa gan nebūt nebeidzās, un divas labākās iespējas mačā izveidojām tieši desmit vīru sastāvā. Jau nākamajā minūtē pēc iziešanas uz maiņu fantastiska iespēja bija mūsu ierastajai supermaiņai Emīlam Muižniekam – aizsargs kļūdījās pēc tālās piespēles, bumba vārtu priekšā atleca pie Muižnieka, tomēr Emīls sita virsū vārtsargam. Vēlāk tikām arī pie ļoti bīstamas standartsituācijas, kad Skujiņš tika nogāzts pie paša soda laukuma, bet arī šoreiz vārtsarga un Muižnieka duelī uzvarēja pretinieks.

Sāpīgs zaudējums, taču finālspēlē jāatzīst pretinieku pārākums – iespēja reabilitēties varētu būt jau nākamgad, jo gan finālistes “Alberts-2” un “Ogre United”, gan arī “Krāslava” un PPK/”Betsafe” izcīnīja ceļazīmes uz 2. līgu. Sezonu sākām ar zaudējumu kausā Ilūkstē (1:2) un pabeidzām ar savu pirmo zaudējumu līgā un vienīgo spēli šajā sezonā, kurā vārtus tā arī neguvām, taču pa vidu prieka mirkļu bija daudz vairāk – bilance 14-4-0, 12 sausās uzvaras, vārti 58:8. Simboliski, ka komandas vecākais, taču mūžam jaunais spēlētājs Muižnieks kļuva par vienīgo, kurš piedalījās visās 20 spēlēs mūsu debijas sezonā, bet allaž uzticamie aizsargi Staņislavs Kumpiņš un Linards Pāviška izlaida tikai vienu spēli, turklāt visus mačus sāka pamatsastāvā. Skujiņš ar 10 vārtiem bija rezultatīvākais komandā un līgā ieņēma dalītu devīto vietu.

Ogre United – JDFS Alberts-2 0:1 (0:1).

Vārti: Veckāgāns 39′.

Noraidījums: Dalbiņš 68′.

Brīdinājumi: Pāviška, Kumpiņš – Pakalns, Kreicers.

Sastāvs: Dalbiņš – Kalmanis, Šinozaki, Kumpiņš (Siliņš 80′), Paviška – Fjodorovs, E. Latkovskis (Ostrovskis 46′) – Valners (Tumans 80′), Goto (Muižnieks 74′), Kondratjevs (Bormanis 69′) – Skujiņš.

Finālturnīra kopvērtējums

  1. JDFS Alberts-2
  2. Ogre United
  3. FK Krāslava
  4. FK PPK/Betsafe
  5. Augšdaugavas NSS
  6. FS Jelgava-2
  7. FK Tukums 2000-3
  8. FK Pļaviņas DM